Delfīnija


DelphiniumDelfīniju majestātiskais augums un krāšņo ziedu vertikāles piesaista skatienu. Dārzu, kurā aug šie ziedi var pamanīt jau iztālēm. Vertikālās ziedkopas kā sveces slejas virs zaļajām lapām. Tās labi iederēsies gan lauku sētā, gan modernā pilsētas dārzā. Augu latīniskais nosaukums ir ‘Delphinium’, kas nozīmē ‘delfīns’. Labi apskatot ziedpumpurus, tie katrs līdzinās mazam delfīnam.

Delfīnijas pieder pie gundegu (Ranunculaceae) dzimtas, kurā ietilpst apmēram 250 sugu. Delfīnijas tiek dēvētas arī par gaiļpiešiem, zilaušiem, cīruļu kājiņām, nadziņiem, piesīšiem vai par bruņinieku piešiem (no vācu ‘Rittersporn’). Arī latviešu valodā dažādos novados atrodami vēl tādi nosaukumi kā piešainie zilauši, zilie vanadži, gaiļu pieši, kazu kurpītes, stārķu vai vārnu deguni u. c.

Par delfīniju izcelšanos vēsta teikas, leģendas un mīti. Sena romiešu leģenda vēsta, par kāda vīra brīnumaino izglābšanos. Viņu izglāba delfīns! Kad vīra draugi šo gudro delfīnu vēlējās atrast, izglābtais vīrs delfīnu brīdināja, tādējādi to pasargājot. Kad tas vairs nelīdzēja, delfīnu izglāba Neptūns, kurš to pārvērta skaistā ziedā – delfīnijā.

Protams, ka delfīniju vēsture atšķiras no leģendā aprakstītās. Lielu lomu delfīniju selekcijā un dažādu hibrīdu izveidē spēlē selekcionāri: Viktors Lemonjē (Victor Lemoine), Džemss Kalveijs (James Kelway), Samuels Vatkins (Watkin Samuel), Franks Bišops (Frank Bishop), Karls Festers (Foerster), Franks Reinelts (Frank Reinelt) un Čarlzs Barbers (Charles Barber).
Ap 18. gs. vidu delfīnijas Eiropas dārzos sāka izplatīties no Tālajiem Austrumiem. Delfīniju selekcija sākta 19. gs. vidū Francijā, vēlāk turpināta Anglijā, kā arī Vācijā, Holandē un ASV. Krustojot gan savvaļas sugas no dažādām pasaules malām, gan iegūtos starphibrīdus, pamazām aizvien vairāk tika uzlabota ziedkopu forma, iegūti puspildīti ziedi un krāsu dažādība.

Savvaļā delfīnijas galvenokārt sastopamas Ziemeļu puslodē. Dažas sugas atrodamas arī Āfrikas augstienēs. Šo delfīniju savvaļas sugu sauc arī par tīruma delfīniju jeb zilausi ‘Delphinium consolida’. Latīniskais sugas nosaukums ‘consolida’ (nostiprināt, savienot) norāda, ka augs ticis izmantots brūču apstrādei. Lai gan auga lapas un sēklas ir indīgas (augs ir indīgs, ja tas tiek apēsts; piemēram, ja to apēd mājdzīvnieks), to izmanto medicīnisko preperātu sastāvā.

Eiropā sastopamo delfīniju hibrīdu mātes augs ir augstā delfīnija 'Delphinium elatum'. Taču arī no lielziedu delfīnijām (D. Grandiflorum) un delfīnijām 'Formosanum' izveidoti dažādi hibrīdi. Vairākums eksperimentu un delfīniju krustošana ar mērķi radīt izcilus hibrīdus, tika veikta Anglijā, Vācijā un Nīderlandē.

Delfīniju hibrīdus var iedalīt trīs grupās:


  • ‘Elatum’ hibrīdi (izaug 1-1,80 m augsti; cerveida augi ar lielām lapām un piramidālām, ziedkopām; ziedu izvietojums regulārs)
  • ‘Pacific’ hibrīdi (lieli ziedi, kas izvietoti blīvi un vienmērīgi visā ziedkopas garumā; šie hibrīdi pie mums nav pietiekami ziemcietīgi; sasniedz 1,5 – 2,5 m augstumu)

Visbiežāk sastopamas lillā, baltiem un ziliem ziediem ziedošas delfīniju sugas. Delfīnijas zied no jūnija līdz augustam. Saņemot pietiekamu mitruma daudzumu, sauli un mēslojumu, tās zied pat divas reizes sezonā! Lai rudenī delfīnijas uzziedētu vēlreiz, pēc pirmā ziedēšanas perioda tās apgriež, atstājot 5 cm augstumā virs augsnes. Augs dzīs jaunus ziedkātus, kas raisīs krāšņus ziedus. Tā kā delfīnijas var sasniegt lielu augstumu, tām ieteicams izveidot balstu. Lielākā daļa dārza delfīniju hibrīdu paredzēti audzēšanai mērenā un vēsā klimatā, tādēļ tās lieliski piemērotas audzēšanai arī dārzos Latvijā. Ja sniega daudz, delfīnijas pārziemo labi. Lai augus pasargātu no kailsala, dobes vēlams piesegt ar skujām.


Populāri
Hiacintes, maisījums
50% atlaide 2. pakai

no € 13,49